Šo vietu, kur atrodas Pulvertornis, droši var nosaukt par Rīgas sirdi. Pirms 1000 gadiem šajā vietā slējās senās Rīgas baļķu Pils. 13. gadsimtā, kad Rīgas upes lejteces kreisajā pusē tika uzceltas Bīskapa un Zobenbrāļu ordeņa pilis, šeit tika uzcelts Smilšu tornis - lielākais no pilsētas mūra torņiem, kas sargāja Rīgas salu un pilsētu. Ilgus gadus šeit starp lielgabaliem modri stāvēja Rīgas sargi.

Senā Rīga bija tipiska viduslaiku pilsēta. Vairums ielu kopš 13. gs. nav mainījušas virzienus, bet dažas no tām šodien atkārto Rīgas upes virzienu, kura tecēja apkārt Rīgas pussalai, ietekot Daugavā vecās ostas rajonā. Pilsētas mūris tika uzcelts 13. gs. gar Rīgas upi, aizsargājot Rīgas pussalu no visam pusēm. Ja jūs, piemēram, stāvēsiet ar seju pret Pulvertorni, tad varēsiet iztēloties Rīgas upes gultni. Tā tecēja no jums pa labi- tur kur tagad ir Torņu iela, un, apliecot Smilšu torni, plūda tālāk pa Meistaru ielu. Smilšu tornis jeb Pulvertornis, kā viņu sāka dēvēt vēlāk, bija viena no svarīgākajām Rīgas aizsargbūvēm, jo tas aizsargāja Rīgas galveno sauszemes piekļūšanas ceļu - smilšu ceļu. Pēc tam Rīgā tika uzbūvēts aizsargmūris, bet militārajai tehnikai attīstoties, mūri vajadzēja paaugstināt un stiprināt, celt jaunus torņus un pilnveidot jau esošos. Tāpēc maģistrāts izdeva rīkojumu kas noteica, ka neviens testaments nevar būt likumīgs, ja tajā nav paredzēts ziedojums mūra celtniecībai un uzturēšanai. 100 metru attālumā viens no otra paceļas torņi – apaļi, pusapaļi un četrstūraini. 16. gs., piemēram, ir pieminēti 28 no tiem, bet līdz mūsu dienām saglabājušies tikai divi – Pulvertornis un Ramera tornis, kuru jūs ieraudzīsiet ejot pa Torņu ielu, labajā pusē no Pulvertorņa. Pirmo reizi Pulvertornis rakstos minēts jau 1330.gadā kā Smilšu tornis, taču 1621. gadā, zviedru uzbrukuma rezultātā, no tā palika pāri tikai pagrabstāvs, uz kura pēc 30 gadiem uzbūvēja tagad redzamo Pulvertorni. Pretinieku apšaudes tornim neko nevarēja nodarīt, bet akmens un čuguna lodes, kas redzamas torņa ārsienā, ir mūrnieku roku darbs - kā atgādinājums par laiku, kad Rīgai uzbruka krievu cari Aleksejs Mihailovičs un Pēteris I. Pēc Ziemeļu kara Pulvertornis savu militāro nozīmi zaudēja un tā aizmugure tika aiznaglota ar dēļiem. Pulvertorņa pārbūves darbi, pielāgojot torni jaunajām prasībām, notika 19.gs beigās. Tornim tika izveidots jauns smails jumts, tieši tāds kāds ir redzams nocietinājuma torņiem 17.gs gravīrās. Tika aizmūrēta nenoslēgtā torņa daļa, to apdarinot neo-gotiskām formām. 19. gadsimta beigās Pulvertorni saviem nolūkiem iznomāja Rīgas studentu korporācija. Interesanti, ka pilsēta noteica viņiem gada nomas maksu tikai 1 rubļa apmērā. Bet beidzamo lielo pārbūvi tornis piedzīvoja pēc 1. Pasaules kara, kad tornī ierīkoja Kara muzeju. No 1937.-1939. gadam muzeju paplašināja, piebūvējot torņa aizmugurē jaunu korpusu.