Vēl pagājušajā gadsimtā Doma laukums bija apbūvēts. Bruģī var redzēt iezīmētās māju vietas, bet laukuma centrā ir iezīmēta vieta, no kuras iespējams redzēt visu trīs Vecrīgas baznīcu apzeltītos gaiļus.

Ieeja baznīcā no torņa puses izbūvēta salīdzinoši nesen – 19. gadsimtā. Līdz tam baznīcā ieeja bija tikai no sāniem. Pamatakmeni Doma baznīcai licis pats Rīgas dibinātājs bīskaps Alberts, kurš baznīcā arī apbedīts. Sienās un grīdā iemūrētās kapu plāksnes saglabājušās no 14. - 18. gs., kad baznīcā apbedīja Rīgas augstmaņus.

Ap 1300. gadu telpas izbūve jau bijusi pabeigta. Būvēšanas laikā mainījās celtniecības plāni, stili un materiāli un iecerēto divu torņu vietā, finansiālu apsvērumu dēļ, nācās samierināties ar vienu. 1595.gadā uzceltais 140 metru augstais baznīcas tornis tolaik bija visaugstākais Rīgā, taču 1776. gadā torņa konstrukcijas koka daļas bija tik satrunējušas, ka smaile stiprā vējā ievērojami nosvērās. Pēc pārbūves torņa augstums sasniedza vairs tikai 90 metrus. Kopš viduslaikiem visā Eiropā baznīcu torņu smaiļu galos tika likti gaiļi. Bet Rīgas Doms varēja lepoties ar īpašu gaili, kuram viena puse bija melna, otra - zelta. Doma gailis bija arī vēja virziena rādītājs un divām krāsām bija tīri praktiska nozīme. Ja rīdzinieki redzēja zelta gaili, tad pūta pareizais vējš! Tad bija veiksmīga diena - ostā ienāca kuģi un notika darījumi, savukārt, ja uz pilsētas pusi lūkojās melns gailis - vējš nebija labvēlīgs! Tad no kuģiem, darījumiem un peļņas nebija ne vēsts.

Doms ar krusteju veido veselu arhitektūras pieminekļu kompleksu. Lai gan baznīca celta uzkalniņā , pamati patlaban atrodas vairākus metrus zem ielas līmeņa. Daugavas plūdu un ugunsgrēku dēļ nācās gadu no gada ielas ap baznīcu uzbērt. Dažreiz arī ielu uzbēršana nelīdzēja un ūdens ielauzās dievnamā. 1709.gada palu laikā tur pat varēja ķert zivis.

Vecuma, lieluma un izgreznojumu ziņā Doma baznīcai Rīgā līdzīgas nav. Šeit var aplūkot gan skaistās logu vitrāžas, gan renesanses stilā darināto ērģeļu prospektu, ko 17.-18. gs. papildināja ar baroka un rokoko elementiem, gan arī kokgriezumiem bagāto renesanses stilā veidoto kanceli un citas vēsturiskas kultūrvērtības.

Tālu ir aizskanējusi Rīgas Doma ērģeļu slava. Šīs ērģeles, kas savulaik bija vienas no lielākajām pasaulē, l9. gs. beigās tika uzbūvētas Vācijā. Plāksne Doma laukumā vēsta, ka Rīga iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas pieminekļu mantojuma sarakstā. Tas ir kļuvis iespējams pateicoties saglabātajai viduslaiku un vēlāko laiku apbūvei, unikālajai jūgendstila arhitektūrai un 19. gadsimta koka arhitektūrai.

2005. gadā Rīgas Doms tika iekļauts Pasaules pieminekļu fondā, bet 2006. g. - 100 apdraudētāko kultūras objektu sarakstā.

Doma laukuma kreisajā stūrī atrodas Rozena iela, kas ir pati šaurākā iela Vecrīgā. Tā ir tik šaura, ka izplešot rokas, var aizskart pretējo namu sienas. Ieliņas bruģis veidots ar paaugstinātām ārmalām, lai pasargātu ēkas no lietus ūdens. Stāsta, ka pirmās Rīgas ielas nedrīkstēja būt šaurākas par šķēpa platumu. Bet kad viltīgie tirgoņi sāka celt ēkas uz Rozena ielas, viņi piedzirdīja bruņinieku, kurš bija atbildīgs par atļauju parakstīšanu, tik ļoti, ka viņš, braucot pa Rozena ielu, esot turējis šķēpu ar asmeni uz leju.

Ir dzirdēti daudzi stāsti par to kā bruņinieki ir veiksmīgi cīnījušies ar dažādiem pūķiem, bet laikam neviens par to, ka kāds no bruņiniekiem būtu uzveicis Zaļo Pūķi. Varbūt jūs esat dzirdējuši?