Ideja celt Brīvības cīņām veltītu pieminekli parādījās 1920. gadu sākumā. Pēc vairākiem konkursiem tika izvēlēts tēlnieka Kārļa Zāles projekts "Mirdzi kā zvaigzne!" (arhitekts – Ernests Štālbergs). Celtniecības darbi sākās 1931. gadā un tos finansēja no tautas ziedojumiem. Piemineklis tika svinīgi atklāts 1935. gada 18. novembrī – 17. gadadienā kopš tika dibināta neatkarīgā Latvijas Republika. Kā visām pasaules valstīm, arī Latvijai ir sava dzimšanas diena – 1918.g. 18. novembris.

Granīts pieminekļa celtniecībai iegūts Somijas akmeņlauztuvēs. Travertīns Itālijā, bet pats Brīvības tēls bronzā tika atliets Zviedrijā. Pieminekļa kompozīciju veido trīspadsmit skulptūras un bareljefi, kuros attēlota Latvijas vēsture un kultūra. Kompozīciju var iedalīt trijās tēlu joslās – apakšējā (latviešu tautas pamatvērtības), vidējā (ideāli, un gatavība par tiem cīnīties/ karot/) un augšējā - (Brīvības tēls).

Apakšējā tēlu joslā, kas veltīta tautas pamatvērtībām, ir četras tēlu grupas - “Darbs”, “Māte - ģimenes sargātāja”, “Tēvijas sargi” un “Gara dzīves veidotāji”. Šajās četrās pamatvērtībās slēpjas latviešu tautas garīgais spēks. Ciļņi stāsta par 1905. gada revolūcijas un Latvijas Atbrīvošanas cīņu notikumiem. Pieminekļa bāzes centrālajā daļā, zem grupas «Māte Latvija», likti veltījuma vārdi - «Tēvzemei un brīvībai».Vārdu autors ir rakstnieks un dzejnieks Kārlis Skalbe.

Virs 19 m augstā obeliska paceļas 9 m augstā, varā veidotā, Brīvības statuja. Izstieptajās rokās tā tur 3 piecstarainas zeltītas zvaigznes, kas simbolizē Latvijas novadus – Vidzemi, Kurzemi un Latgali.

Sākoties atmodas kustībai (Atmodai), par spīti iespējamām represijām, pie pieminekļa notika mītiņi, cilvēki pulcējās un pieminēja tautai svarīgos notikumus. 1987. gada 14. jūnijā, trīs gadus pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas, pie tā notika pirmā pret padomju varu vērstā demonstrācija, kurā piedalījās ap 5000 cilvēku. Pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas pie pieminekļa atjaunoja goda sardzi.

Paskatoties uz Vecpilsētas pusi Jūs ieraudzīsiet Laimas pulksteni, kas ir viens no Rīgas slavenākajiem simboliem. Tas tika uzbūvēts 1924. gadā ar praktisku nolūku - ļaut rīdziniekiem ierasties darbā precīzi laikā. 1936.gadā pulksteni izdekorēja ar valsts lielākā saldumu ražotāja "Laima" nosaukumu un logotipu. Pēc Otrā pasaules kara, ilgus gadus pulkstenis tika izmantots kā politiskās informācijas stends. 1999. gadā "Laimas" pulkstenim veica pilnīgu rekonstrukciju, atjaunojot izskatu kādā tas bija trīsdesmitajos gados. Tagad laukums pie Laimas pulksteņa ir viena no populārākajām satikšanās vietām gan rīdziniekiem, gan Rīgas viesiem.

Bet aiz Laimas pulksteņa atrodas platākā gājēju parēja Latvijā, kas ved uz Vecrīgu, Rīgas vēsturisko centru.