Savā priekšā Jūs redzat akmens galvas kopiju, kuras oriģinālu 1851.g. rudenī kāds zemnieks atrada tīrumā starp Salaspili un Ikšķili. 1852.g. ziemā galva kopā ar citiem laukakmeņiem tika nogādāta Rīgas akmeņkalim. Par laimi akmeņkalis sapratis, ka atradumam ir vēsturiska vērtība un nodeva to Rīgas Vēstures un senatnes pētītāju biedrībai, kas savukārt akmens galvu nodeva glabāšanā Doma muzejam.

19.gs. beigās, laikā kad Doma pagalmā notika labiekārtošanas darbi, akmens tēls tika aprakts Doma baznīcas dārzā. Tam par iemeslu varēja būt baznīcas neiecietība pret elku tēliem. 2000.gadā, arheoloģiski pētot Doma dārzu, to atrada no jauna un novietoja Rīgas kuģniecības un vēstures muzejā.

Ir viedoklis, ka šī akmens galva ir 5 vai 6 gadsimtus sens lībiešu elku tēls, taču liecības par tā laika dievībām ir pārāk aptuvenas, lai šo hipotēzi varētu zinātniski pamatot. Skaidrs ir viens - šis veidojums neatbilst nevienam mākslas stilam.

Savukārt kreisajā pusē no tūristu informācijas stabiņa Jūs redzat Kaķu namu, uz kura jumta, kūkumus uzmetuši, stāv kaķi. Kaķu nama vēsture ir cieši saistīta ar Rīgas Mazās un Lielas Ģildes vēsturēm.

Rīgā amatnieku ģildes sāka dibināt pēc 1221. gada. Sākumā ģildē bija apvienoti visi amatnieki bez profesiju izšķirības.

Sv. Marijas ģilde, kuru var redzēt iepretī Kaķu namam, kalpoja par sapulču namu Rīgas tirgotāju apvienībai. Tirgotāji, protams, bija bagātāki, un viņu nams līdz ar to lielāks nekā līdzās esošais amatnieku apvienības nams – Sv. Jāņa ģildes sanāksmju vieta. Tāpēc tirgotāju organizāciju un pašu namu nosauca par Lielo ģildi, savukārt amatnieku namu – par Mazo ģildi. Rīgas amatnieki, tāpat kā citur Eiropā, savu interešu aizstāvībai bija apvienojušies cunftēs. Mazās Ģildes patrona - Jāņa Kristītāja skulptūra grezno šī nama fasādi arī šodien. Lielo Ģildi dibināja 1354. g. Rīgas tirgotāji, kuri monopolizēja tirdzniecību Rīgā līdz pat 19. gs. Tās patronese bija Sv. Marija. Tur, neraugoties uz vairākkārtējām vēlākajām nama pārbūvēm un rekonstrukcijām, līdz mūsu dienām savā sākotnējā veidā ir saglabājusies Minsteres zāle ar gotiskajām krusta velvēm un uz zāles sienām uzgleznotajiem Hanzas pilsētu ģerboņu attēliem.

Ir pamats ticēt nostāstiem, ka pie varas esošie vācieši Lielajā ģildē neuzņēma latviešus. 1910. gadā Kaķu namu, kā dzīvojamo un biroja ēku, cēla kāds latviešu tirgotājs, kurš bija kļuvis bagāts brāķējot mežus. Viņa lielākā vēlēšanās bija kļūt par Lielās Ģildes locekli, bet viņš saņēma atteikumu. Tirgotājs par to ļoti apvainojās un, lai par nodarījumu atriebtos, nolīga kalējmeistaru P. Laumani, kurš par 25 rbļ. gab. uz latviešu tirgotāja nama jumta uzstādīja kaķu skulptūras. Kaķu astes sākotnēji bija pavērstas pret Lielās Ģildes namu, ar to skaidri paužot pretējās ēkas saimnieka cinisko attieksmi pret ģildi un tās iedomīgajiem locekļiem. Šī asprātīgā rīcība izraisīja pamatīgu skandālu, pat tiesas prāvu, un, tikai pēc pilsētas kungu pavēles, metāla runčus pagrieza uz otru pusi. Ir vērts piebilst, ka Kaķu nama īpašnieks tā arī netika uzņemts Lielajā Ģildē... Tomēr, zināmā mērā, savu viņš panāca – ar savu rīcību viņš sev ir nodrošinājis vietu ļaužu atmiņās. . . Ne visus namus Vecrīgā var iekļaut kādā no konkrētiem stiliem. Kaķu nama fasādē, piemēram, kas ieturēta viduslaiku stilistikā, ir iekombinēti atsevišķi jūgendstila dekoratīvie motīvi. Vai tad nav skaisti ? Ieskatieties vērīgāk ! !