Sākotnēji Rātslaukums izveidojās no Tirgus laukuma un līdz pat 19. gs. bija Rīgas pilsētas saimnieciskais un administratīvais centrs. Rātslaukumā tirgojās, svinēja svētkus, un arī sodīja noziedzniekus. Proti, pilsētas augstmaņus, jo zemas kārtas cilvēkiem sodu izpildīja tālu ārpus pilsētas – viņus pakāra tagadējās Stabu ielas rajonā. Sodu dienās Rātslaukuma centrā izraka bedri, bet uzbērumu apklāja ar melnu audumu, uz kura notiesātajam pilsētas bende nocirta galvu. Kādu laiku Rīgai pastāvīgas bendes nebija, un priekšroka izpildīt tā pienākumus piederēja audēju cunftei. Bet bendes profesionalitātes trūkums reizēm varēja beigties ar kuriozu šī vārda sliktākajā nozīmē!

Kad, piemēram, sodīja pilsētas galvu Wellingu, bende trīs reizes neveiksmīgi mēģināja nocirst viņam galvu. Tad, izrāvis no kabatas nazi, bende birģermeistaram galvu nogrieza. Nāves soda vietā parasti sapulcējās visi Rīgas iedzīvotāji, ieskaitot bērnus. Stāsta, ka nākamajā rītā pēc aprakstītā nāves soda, bērni, iepriekšējās dienas asins izrādes ietekmēti, esot spēlējušies tik nežēlīgi, ka kāda 6 gadu veca meitenīte nejauši ar virtuves nazi nodūrusi kādu citu meiteni. Mazgadīgo slepkavu bez kavēšanās notiesāja ar nāves sodu, un Pulvertorņa pagrabos nabaga bērnam nocirta galvu. Bēdīgi, vai ne? Tomēr patīkami tas, ka šodien sabiedrības izpratne par šīm lietām ir mainījusies. Pasaule mainās, un reizēm tas iepriecina, vai ne?

Laukuma vidū Jūs redzat Hanzas pilsētas simbolu – Rolanda statujas kopiju, kuras oriģināls glabājas Pētera baznīcā. Šī vieta ir Rīgas nulles kilometrs! Vēl tikai pirms 100 gadiem no Rolanda zobena smailes mērīja attālumus līdz citām pilsētām un apdzīvotām vietām.

Bet lielā baltā māja pretī Rolanda statujai ir Rātsnams – ēka, kur tagad atrodas Rīgas Dome. Rīgas rāte saka darboties 1226 gadā un, ar nelieliem pārtraukumiem, turpināja savu darbu līdz 1889. gadam. Pirmo rātsnamu uzcēla 1785. gadā, un vēlāk, 1848. gadā, tas tika pārbūvēts un paplašināts. Ēku nopostīja 1941. gada ugunsgrēks, bet to pilnībā nojauca 1954. gadā. 1998. gadā tika ielikts pamatakmens jaunajam Rātsnamam, un no 2003. gada šeit strādā Rīgas dome.

Pretī Rātsnamam atrodas skaistais Melngalvju nams – kādreizējā turīgo tirgotāju brālības mājvieta. Brālībā iestāties varēja tikai neprecētie tirgotāji. Brālības biedri spēlēja aktīvu lomu Rīgas sabiedrībā. Savu vārdu šī organizācija, un līdz ar to arī mītne, aizguva no kristietības pirmsākumos mocekļa nāvē mirušā mora Maurīcija. Melngalvju namā, kā teikts senos rakstos, rīdzinieki varēja apmierināt savas garīgās un sabiedriskās vēlmes. Celtne aizgāja bojā 1941. gadā. Melngalvju nams no jauna tika uzcelts 1999. gadā. No jauna uzbūvētajā namā tagad ir iekārtots muzejs un dažādas sabiedriskās telpas. Daudz augstdzimušu personu laikam ritot ir apmeklējušas Melngalvju nama pieņemšanas un balles.

Bet melnā, blakus esošā ēka ir bijušais Sarkano strēlnieku muzejs, kur kopš 1993. gada atrodas Latvijas Okupācijas muzejs. Muzejs piedāvā bezmaksas iespēju iepazīties un izprast Latvijas XX gs. piecdesmit gadu ilgo okupācijas vēsturi. Muzeja priekšā redzams piemineklis latviešu strēlniekiem. Latviešu Strēlnieki, kuri pārsteidza pasauli ar ārkārtīgu varonību Rīgas frontē Pirmajā pasaules karā, pēc revolūcijas Krievijā sašķēlās baltajos un sarkanajos strēlniekos. Sākotnēji piemineklis bija domāts tikai sarkanajiem strēlniekiem, kuri palika Krievijā palīdzēt celt padomju valsti, kaut gan Latvijai neatkarība jau bija izcīnīta. Šie Strēlnieki cīnījās sarkanarmijas sastāvā, ar mērķi izcīnīt neatkarību Latvijai. Ir svarīgi saprast, ka gan baltajiem, gan sarkanajiem strēlniekiem mērķis bija viens – Neatkarīga Latvijas Republika. Latviešiem vēsturiski ne vienreiz vien ir nācies cīnīties dažādās frontēs par savu Tēvzemi. . . . 1918. gadā beigās arī Krievijas vadonis Ļeņins bija spiests atzīt Latvijas Republikas neatkarību. Šis datums - 1918.g.18. novembris ir Latvijas valsts dzimšanas diena.